Karpālā kanāla sindroms, palīdziba mājās

Karpālā nerva iekaisums jeb karpālā kanāla sindroms ir viena no biežāk sastopamām mūsdienu arodslimībām. Ilgstoši noslogojot plaukstas locītavas, sabiezējas karpālā saite un tiek nospiesti sīkie asinsvadi, vidusnervs un plaukstas saliecējcīpslas. Tas rada roku pirkstu tirpšanu no pirmā līdz ceturtajam pirkstam, mazjūtību, neveiklību, piepampumu un sāpes. Visbiežāk par roku tirpšanu virs apakšdelma kauliem un sāpēm naktīs, kā arī plaukstas saliecējcīpslas neveiklību, sūdzas pacienti, kuri ikdienā veic ilgstošas, vienveidīgas roku plaukstu kustības, sasprindzinot plaukstu pirkstus. Piemēram, amatnieki, mehāniķi, šoferi,pavāri, arī biroju darbinieki, kuri visu dienu pavada, strādājot un nepareizi pārslogojot plaukstas pamatni. Šo saslimšanu var izraisīt arī traumas, iekaisīgas salimšanas, cukura diabēts.

Sāpes plaukstu locītavās ierobežo kustības dienas laikā un būtiski traucē nakts miegam.

Nepārtrauktas atkārtotās vienveida kustības var izraisīt tendinītu. Pietūkušas cīpslas rada spiedienu uz nervu galiem un tos kairina. Rodās stipras sāpes, būtiski samazinās pirkstu un roku jutīgums, tips pirkti (īpaši īkšķis). Sāpes var īpaši pastiprināties nakts laikā.

Karpālā kanāla sindroma pazīmes:

  • apakšdelma pietūkums un izmaiņas ādas krāsā;
  • progresējoša tirpšana un sāpes rokās, īpaši naktīs;
  • pietūkums, nejūtīgums pirkstos no rītiem;
  • dezinoša sajūta pirkstu locītavās;
  • pirkstu jušanas traucējumi kļūst aizvien izteiktāki, ar laiku izdilst plaukstas muskuļi un plauksta zaudē spēku;
  • grūtības savilkt roku dūrē;
  • īkšķis kļūst vājš;
  • nespēja satvert un noturēt sīkus priekšmetus;

parasti pirmā saslimst vadošā roka (tā ar kuru ikdienā visvairāk noslogo)

Palīdzība mājās:

1. Kustību daudzveidība. Kvalitatīva atpūta.

2. Pietūkuma mazināšanai efektīvi iedarbojās Nahrin Tauksaknes un Arnikas krēms. Krēma sastāvā esošās aktīvās vielas sašaurina asinsvadus un mazinās spiediens uz iekaisušiem nerviem. Rezultātā būtiski samazinās sāpes.

 

 

 

Kā izvairīties?

Strādājot, regulāri taisiet nelielas pauzes, izkustiniet visas roku locītavas un plaukstas lai kativizētu asinsriti.

Vingrinājumi rokām:

1. Rokas nolaid brīvi gar sāniem un izapļo plecus vairākas reizes uz priekšu, pēc tam – uz aizmuguri. Centies ar kustībām vilkt pēc iespējas lielākus apļus.

2. Izstiepj rokas uz priekšu ar plaukstām uz leju, izpleš pirkstus, kamēr jūtams sasprindzinājums, notur 5 sekundes un atslābina roku muskulatūru. Pēc tam savelk pirkstus dūrēs, sasprindzina roku muskuļus, notur 5 sekundes un atslābina. Atkārto 10 reižu.

3. Rokas saliec elkoņos, plaukstas novieto paralēli vienu otrai, īkšķus pavērš uz augšu. Sasprindzinot plaukstas muskuļus, pavērš delnas uz āru, notur dažas sekundes un atslābina muskuļus. Atkārto 10 reižu.

4. Rokas izstiepj uz priekšu ar plaukstām uz augšu, īkšķus izvērš uz āru. Griež plaukstas uz iekšu tikmēr, kamēr jūt muskuļu sasprindzinājumu, notur tādā stāvoklī 5 sekundes un atgriežas sākuma pozīcijā. Atkārto 10 reižu.

5. Sēdus stāvoklī saliek plaukstas kopā, elkoņus atbalsta uz galda un no visa spēka saspiež plaukstas. Notur 5 sekundes un tad atslābina muskulatūru. Atkārto 10 reižu.

6. Nostājies taisni, kājas plecu platumā, rokas gar sāniem. Cel roku uz augšu un apļo kā vējdzirnavu spārnu. Atkārto 5 reizes. Pēc tam apļo otru roku.

7. Virzot plecus uz aizmuguri, tuvini lāpstiņas vienu otrai. Šādu pozu noturi 5 sekundes. Pēc tam virzi plecus uz priekšu, attālinot lāpstiņas. Atkārto 5–6 reizes.

8. Apsēdies, ja to jau nedari, kājas izvērstas. Ar plaukstām atver ceļus, rokas turot iztaisnotas. Pārnes svaru uz aizmuguri, izliec muguru, līdz sajūti muskuļu stiepšanos starp lāpstiņām. Šo pozu noturi 5 sekundes. Tas novērsīs diskomfortu un sāpes lāpstiņu apvidū.

9. Plaukstu pieliekot pie pleca, saliec roku un pēc tam to iztaisno. Ļoti vienkāršs vingrojums! Bet tā tu uzlabosi elkoņa locītavas kustīgumu un mazināsies diskomforts tajā.

10. Nostājies taisni, rokas gar sāniem. Apļo plaukstas, pagriežot tās uz āru un pēc tam pretējā virzienā. Bet dari to lēnām un ritmiski! Atkārto 5 reizes. Un lai pleci ir atslābināti, uz leju, bet ne uz priekšu.

Parasti mēs dodamies pie ārsta, kad slimība sāk traucēt ikdienas dzīvi.

Vieglākā gadījumā tiek nozīmēta plaukstas locītavas ortoze kas aptver plaukstas locītavu un visu plaukstu vai tās atsevišķu daļu un ierobežojot konkrētās kustības netiek kairināts nervs, mazinās sāpes. Parasti ortoze tiek izmantota naktī.

Smagākos gadījumos karpālā kanālā veic injekcijas, kas mazina iekaisumu un samazinās spiediens uz vidējo nervu.

Ja ārstam ir aizdomas par nopietnāku slimības norisi tad viennozīmīgi jāveic ķirurgiskā iejaukšanās kas patiecoties mūsdienu medicīnas sasniegumiem ir ļoti efektīva.

Teksta autore: fizioterpeite Marge Kaljuvee.