Vārdu vitamīns esam dzirdējuši kopš agrās bērnības un tas ikvienāno mums rada pilnīgi atšķirīgas emocijas. Izdzirdot vārdu vitamins mazi bērni galvenokārt iedomājās par saldenām košļājamajām tabletēm jaukā, krāsainā burciņā. Jaunas sievietes uzticās vitamīniem līdzeklim ārējā iaskata uzlabošanai un saglabāšanai. Toties pusmūža cilvēki atrod tajos pretnovecošanās atbalstu un papildis enerģijas avotu.

Mūsdienās kļūst aizvien grūtāk atrast tīru un dabīgu pārtiku, kas nesatur ķīmiskas vielas. Mums diezgan bieži neizdodās kvalitatīvi atpūsties, mēs nepārtraukti atrodamies stresa stāvoklī. Tas viss kopā rada vitamīnu deficitu kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

Tādos gadījumos, papildus ikdienas uzturam mums nopietni jāpadomā par vitamīnu piedevām

Cilvēka organisms vislabāk uzņem vitamīnus vitamīnus ja tie ir šķidruma veidā (jeb sīrupu veidā) un proporcijās, kādās tie atrodami dabā. Tāpēc, visi Nahrin vitamīnu produkti ir tikai dabīgi un savstarpēji atbalstošās proporcijās kas nodrošina to efektīvo absorbciju un palīdz uzturēt organisma optimālo vitamīnu līdzsvaru.

Kā tika atklāti vitamīni?

Jau 4. gadsimtā Hipokrāts teica, ka izmantojot pārtikā aknas varētu ievērojami uzlabot redzi krēslas laikā. Viduslaikos jūrnieki bija pakļauti dauzām slīmībām kuras izraisīja ilgstošs vitamīnu trūkums organismā. Lai izvairītos no tā, cilvēki ņema līdzi svaigus augļus, dārzeņusus un dzīvus mājas dzīvniekus.

Kazimirs Funks bija pirmais, kurš 1911. gadā no rīsu čaumalām izgatavija vitamīnu maisījumu. Produktam bija terapeitiska iedarbība pret Beriberi – slimību, kas bija plaši izplatīta nabadzīgāko iedzīvotāj vidū. Beriber rada koordinācijas traucējumus, muskuļu sāpes, pietūkumu un beigās var izrasīt daļējo vai pilno paralīzi.

Iegūtie savienojumi saturēja aminogrupu, un attiecīgi Funks pieņēma vispārīgo nosaukumu vitamīns, kas atvasināts no divu terminu nedzīvo (dzīvības) un amīna apvienojuma, kas iegūti no ķīmijas. Burtiski vitamīns nozīmē dzīvības amīnu.

Neskatoties uz to, ka daudziem vitamīniem nav aminogrupas, šis starptautiskais kopējais nosaukums ir saglabājies līdz šim.

Vitamīni ir svarīgi cilvēka organisma dzīvībai. Tās ir organiskas barības vielas, kuras cilvēkiem un citām dzīvām būtnēm ir vajadzīgas ļoti mazos daudzumos dienā – no mikrogramiem līdz miligramiem.

Lielāko daļu šo svarīgo mikroelementu var uzņemt tikai ar uzturu. Vitamīnus bieži raksturo divi atslēgvārdi – bioaktīvi un eksogēni. Bioaktivitāte nozīmē, ka tie ir vielmaiņas procesu regulatori – parasti paātrina metabolismu. Eksogenitāte norāda uz ārēju izcelsmi. Vienkārši sakot, tie ir reakcijas izraisītāji, vielmaiņas ķēžu uzturētāji.

Atsevišķus vitamīnus daļēji vai pilnīģi sintezē cilvēka gremošanas trakta baktērijas, piemēram, K vitamīns, biotīns, pantotēnskābe un niacīns. D vitamīnu organisms arī var sintezēt ādas šūnās ultravioletā starojuma ietekmē. Ubihinons Q10 vitamīns tiek ražots aknās, bet vitamīna ražošanas kvalitāte ir ļoti atkarīga no vecuma un aknu stāvokļa.

Lielākā daļa vitamīnu vai to sintēzes prekursoru nāk no normāla ikdienas uztura. Mūsdienu pārtikas sagatavošanas un konservēšanas tehnoloģiju dēļ, kā arī cilvēku dzīves daudzveidības dēļ vitamīni ir galvenie avoti:

• Pareizs uzturs nodrošina galveno vitamīnu avotu, no kuriem lielākā daļa nāk no augļeim;
• Kuņģa-zarnu trakta mikrobu kopienu darbība;
• Vitamīnu preparāti un piedevas, kas satur vitamīnus

Neliels padoms!

Iedomājamies, ka mēs dzīvojam ideālā pasaulē, kur 5 reizes dienā ēdam dažādus svaigi pagatavotus ēdienus, kas pagatavoti no svaigām, t’’irā dabā audzētām sastāvdaļām. Mūsu gremošanas trakts ir ideālā stāvoklī, mēs nelietojam zāles, mēs nedzerjam kafiju un nelietojam alkoholu, nesmēķējam. Dzīve ir kā zieds – bez stresa, bez pārslodzes un bezmiega naktīm. Turklāt mēs visu gadu baudām saules starus.

Vai tas izklausās pēc realitātes? Ja jūs atbildējāt “jā”, jūs esat viens no visveiksmīgākajiem un acīmredzami pilnīgi veselīgajiem cilvēkiem. Bet lielākā daļa cilvēku nevar atbildēt šādā veidā.

Pietiekoši un ielnvērtīģi ēdot, mūsu organisms veido vitamīnu rezerves.

Cik ilgi vitamīni ir mūsu ķermenī?

Kas ir hipovitaminoze un kādas ir tās pazīmes?

Īslaicīga un neliela vitamīnu deficīta gadījumā rodas hipovitaminoze, vitamīnu deficīts, kam raksturīgs nogurums, darbspēju mazināšana, noturība pret infekcijas slimībām, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes, sirdsklauves utt. Pastāvīgs būtisku uzturvielu trūkums izraisa avitaminozi. Avitaminoze parasti attīstās, ja ilgtermiņā trūkst viena noteikta vitamīna.

Ja trūkst C vitamīna, skorbuts, bez B1 vitamīna beriberi, ja trūkst D vitamīna rahīta utt.

Vitamīnu deficīts parasti rodas cilvēkiem, kuri jebkādu iemeslu dēļ cieš no nepietiekama uztura vai kuriem ēdiena izvēles ir vienpusīgas, lai nodrošinātu komfortu vai garšas izvēli. Lieto daudz alkohola, kafijas un melnās tējas, dažādu spēcīgu zāļu lietošana, perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana un smagas garīgas vai fiziskas slodzes noteikti palielinās vajadzību pēc vitamīniem.

Ir svarīgi atcerēties, ka vitamīniem ir nepieciešams cits cita atbalsts, lai tie darbotos labāk. Minerālvielām ir arī liela nozīme vitamīnu uzņemšanā. Zemāk mēs runāsim vairāk par to, kas vitamīnam vajadzīgs ne tikai pats par sevi.

Dabā viss ir iekārtots tā, ka visos produktos mums vajadzīgās vielas atrodās tādās proporcijās, kombinācijās un stāvoklī lai cilvēka organisms varētu tās efektīvāk uzņemt.

Vai ir iespējams pārmērīgi vitamīnizēt organism un tādā veidā kaitēt veselībai?

Hipervitaminozi var izraisīt nepareiza un pārmērīga vitamīnu preparātu lietošana pastāvīgi pārsniedzot ieteiktās diennakts devas. Dabīgie pārtikas produkti (pat pie to pārmērīgās lietošanas) izraisa hipervitaminozi ļoti retos gadījumos.

Zemāk, mēs runāsism par cilvēka organismam vissvarīgākajiem vitamīniem.

Taukos un ūdenī šķīstošie vitamīni

Vitamīni, pēc to izšķīdināšanas metodes tiek sadalīti taukos vai ūdenī šķīstošos. Taukos šķīstošie vitamīni ir:

• A-vitamīns
• D-vitamīns
• E-vitamīns
• Q10-vitamīns

A vitamīns, karotinoīdi

Cilvēki saņem A vitamīnu kā retinoīdu no dzīvnieku pasaules izcelsmes pārtikas: zivju aknām, zivju eļļas, piena produktiem, no kurienes tas ļoti viegli uzņemās organismā. Karotinoīdus jeb augu pigmentus var saņemt no augu pasaules izcelsmes pārtikas produktiem, no kuriem 15 karotinoīdi ir nepieciešami dzīvībai. Produkti, kas bagāti ar karotinoīdiem, ir tomāti (satur sarkano likopēnu), burkāni (satur alfa un beta karotīnus), kukurūzas un apelsīnu sula (satur divus dzeltenus pigmentus luteīnu un zeaksantīnu vai acu vitamīnus). Visi zaļie augi ir arī lieliski karotinoīdu avoti, lai gan to dzeltenos, sarkanos un oranžos pigmentus aizēno hlorofils. Karotinoīdi vislabāk absorbējās no vārītiem augiem. To pārvēršanās organismā par A vitamīnu un absobēšana notiek 6-8 stundu laikā.

Kāpēc mums ir nepieciešams A vitamīns un kas visvairāk ir pakļauts tā deficīta riskam?

A vitamīna deficīts organismā galvenokārt ietekmē redzi. Šī vitamīna trūkums izraisa “vistas aklumu” – redzes traucējumus tumsā. Acis kļūst sausas, jo gļotādas un ādas šūnas vairs neattīstās normāli. A vitamīns nodrošina gļotādu virsējās kārtas šūnu veidošanos un atjaunošanu (acīs, plaušās, kuņģī un zarnu traktā). Tā kā gļotāda ir nozīmīgs šķērslis baktērijām, pie A vitamīna deficīta būtiski palielinās infekciju risks. A vitamīns ir svarīgs arī ādas veselībai, tā trūkums ir viens no iemesliem galvas ādas zvīņošanai (blaugznas), vispārējam ādas sausumam un priekšlaicīgi novecojošam izskatam. A vitamīns ir svarīgs gan vīriešu, gan sieviešu dzimumdziedzeru attīstībai un funkcionēšanai, kā arī augļa attīstībai sievietes grūtniecības laikā un turpmāk, bērna attīstībai.

A vitamīns ir spēcīgs antioksidants – brīvo radikāļu neitralizēšanai organismā.

Ieteicamā dienas deva: 0,75 – 1,1 mg

Organismam nepieciešano A vitamīna daudzumu dienā kopā ar citiem svarīgiem vitamīniem un minerālvielām nodrošinās Nahrin Narosan Melleņu sīrups.

Vitamīns D (D3 un D2)

Dabīgos pārtikas produktos D vitamīns ir atrodams zivju eļļā, olu dzeltenumā, aknās, sviestā un raugā. D vitamīna ražošanu cilvēka ādā veicina saules ultravioletie stari, tāpēc šī vitamīna daudzums organismā lielā mērā ir atkarīgs no dzīves vietas, gadalaika un dzīvesveida.

Parasti tika uzskatīts, ka D vitamīna deficīta riskam pārsvarā pakļauti zīdaiņi un mazie bērni. Bet, diemžēl arī pieaugušo asinīs ir konstatēts ļoti zems D vitamīna līmenis.

D vitamīns ir iesaistīts kalcija metabolisma regulēšanā, tā absorbcijā tievajās zarnās, nogādāšanu līdz kauliem un turpmāko izvadīšanā no organisma. Tieši šīs vitamīns palīdz novērst rahītu vai kaulu massas zudumu. D vitamīns nepieciešams normālai asins recēšanai, sirds muskuļu darbībai, nervu audiem.

Ieteicamais dienas daudzums: 0,005–0,008 mg

Organismam nepieciešano A vitamīna daudzumu dienā kopā ar citiem svarīgiem vitamīniem un minerālvielām nodrošinās Nahrin Narosan Apelsīnu sīrups

Vitamīns E, tokoferols

Dabīgi E vitamīna avoti ir kviešu asnu eļļa, saulespuķu eļļa, saulespuķu sēklas, zemesriekstu eļļa, auzu pārslas, mieži, burkāni. Dzīvnieku izcelsmes pārtikā atrodams lašos vai aknas. Bet, salīdzinot ar augu pārtiku, to daudzums ir mazāks.

E vitamīns ir “jaunības vitamīns”, tā deficīts izraisa priekšlaicīgu novecošanos. Sievietēm pie E vitamīna trūkuma var rasties grūtniecības traucējumi, bet vīriešiem pasliktinās spermas kvalitāte, zūd seksuālās aktivitātes. Pastāvīgi zems E vitamīna līmenis asinīs palielina acu slimību, sirds un asinsvadu slimību, audzēju rasšanos riskus, aknu un nieru mazspējas attīstību. E vitamīns kā antioksidants aizsargā šūnu membrānas visā ķermenī, īpaši nervu sistēmā. Ja trūkst E vitamīns, sarkano asins šūnu membrānas nav pietiekoši stipras, un to dzīves laiks ievērojami samazinās.

E-vitamīns uzņemās organismā kopā ar C-vitamūnu, selēnu un A-vitamīnu

Ieteicamais dienas daudzums: 9-15 mg

E-Vitamīns atrodams Narosan Sarkanā oga – vitamīnu sīrups ar augļu sulām, kviešu asnu ekstraktu, vitamīniem B1, B2, B3, B5, B6, B12, A, C, D , E, taurīnu, kalciju un magniju.

Vitamīns Q, Q10 un ubikinoni

Q10 vitamīnu mēs iegūstam no dzīvnieku un augu izcelsmes pārtikas produktiem. Jūras zivis, piemēram, makreles un sardīnes, kā arī olu vistas, cūkgaļa, sojas eļļa, veseli graudi, rieksti un spināti ir īpaši labi avoti Q10 satura un uzņemšanas ziņā. Q10 veidošanās veicinātāji aknās ir B vitamīni.

Q10 vai ubihinonu absorbcija ir atkarīga no uztura tauku uzsūkšanās un žults un aizkuņģa dziedzeru sekrēcijas. Visi aknās esošie ubihinoni tiek pārveidoti par Q10 formu, un aknas ir to galvenā atrasšanas vieta. Vislielākais Q10 līmenis ir sirds muskuļos, divreiz pārsniedzot tā saturu aknas un nieres.

Cilvēka organismā tiek sintezēts ļoti liels Q10 daudzums. Cilvēkam novecojot, samazinās aknu spējas pārvērst citus ubikinonus Q10 formā, kas nepieciešama cilvēka organismam, arī daudzas slimības samazina šī vitamīna sintēzi. Tādā gadījumā ir nepieciešams viņu iegūt no ārpuses.

Q10 vitamīna deficīts izraisa nogurumu, kopējo fizisko vājumu. Pastāvīgi zems Q10 līmenis asinīs nozīmē ievērojami lielāku sirds un asinsvadu slimību, periodontīta, imūnsistēmas traucējumu un audzēju veidošanās risku. Kā arī paātrinātas novecošanās attīstība.

Ieteicamais dienas daudzums: 10-25 mg

Organismam nepieciešamo Q10 daudzumu dienā var saņemt no Nahrin Q10 un sarkanvīna kapsulām , kas palielina enerģiju un samazina ādas novecošanās procesus.

Ūdenī šķīstošie vitamīni ir:

• C-vatamīns
• B-vitamīns
• Folijskābe

C vitamīns (L-askorbāts)

Protams, C vitamīns ir atrodams tikai augu izcelsmes pārtikas produktos.

Labākie c vitamīna avoti ir upeņu un mežrozīšu ogas, paprika, kāposti, skābie ķirši, mārrutki, pētersīļi, citroni, tomāti, kivi, papaija un citi citrusauģi.

C vitamīns ir nepieciešams normālai ādas, smaganu, zobu, kapilāru, saišu un kaulu darbībai. Tas ir nepieciešams nervu sistēmai, gremošanas sistēmai un hormonālajai sistēmai. C vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants. Vīrusu slimību laikā veidojas daudzi brīvie radikāļi, kas izraisa audu bojājumus elpceļos, īpaši bronhos un plaušās. Dabīgais C vitamīns, ko saslimšanas gadījumā lieto lielākā devā nekā parasti, novērš nopietnas komplikācijas – šī ir gadsimtiem pārbaudīta metode. Arī veseliem cilvēkiem nepieciešams lietot C vitamīnu profilaktiski.

Ilgstoša C vitamīna trūkuma rezultātā rodas skorbcija, šajā gadījumā tā jau ir avitaminoze. Kādi ir avitaminozes simptomi? Šai ļoti nopietnai diagnozei ir raksturīgi: muskuļu vājums un nespēks, biežie kapilāru plīsumi, iekaisušās un asiņojošās smaganas, zobu izzkrisšana, grūti dzīstošās brūces, trausli kauli, pastāvīga caureja.

Ieteicamais dienas daudzums: 55-100 mg

Organismam nepieciešamo C-vatamīna daudzumu dienā var saņemt no Nahrin Acerolas, dabīgā C vitamīna tabletēm.

Folijskābe ( vitamīni B10, B11)

Pārtikas produkti, no kuriem organisms ļoti viegli absorbē folijskābi, ir aknas, raugs, zaļie augi un pupiņas. Latvijas iedzīvotāji lielu daļu folijskābes iegūst no kartupeļiem.

Par folijskābes nepieciešamību visvairāk runā sievietes grūtniecības un turpmākās bērna zīdīžanas laikā.

Folijskābes deficīts pirmajās 12 grūtniecības nedēļās var izraisīt neironu kanālu/cauruļu defektus (spina bifidat) auglim.

Folijskābes deficīta pazīmes ir aizkaitināmība, caureja, atmiņas traucējumi, augšanas aizkavēšanās, čūlas mutē, mēles iekaisums un lielu sarkano asins šūnu anēmija.

Folijskābe jālieto kombinācijā ar C vitamīnu, pantotēnskābi (vit.B5), biotīnu (vit.H), B12 vitamīnu, tiamīnu (Vit.B1), riboflavīnu (vit.B2) un piridoksīnu (vit.B6).

Ieteicamais dienas daudzums: 0,3–0,5 mg

 Vitamīns B1 (tiamīns)

Dabā B1 vitamīna avoti ir alus raugs, prosa, auzu pārslas, rudzi, mājputni, zivis, veseli graudi un saulespuķu sēklas. Šajos produktos tiamīns ir viegli pieejams cilvēka organismam. Šis vitamīns nepanes augstās temperatūrās un tāpēc ēdiena termiskā apstrāde iērojami samazina tā saturu un kvalitāti.

B1 vitamīna deficīts izraisa smagus nervu sistēmas traucējumus visos līmeņos. Galvenie simptomi ir kuņģa-zarnu trakta disfunkcija, vājums, apetītes zudums, aizkaitināmība, emocionāla nelīdzsvarotība, depresija, anoreksija, atmiņas traucējumi un neirīts.

B1 vitamīna avitaminoze izraisa multiplo sklerozi, sirds mazspēju. B1 vitamīna deficītu izraisa regulāra un pērmērīga alkohola, kafijas un melnās tējas lietošana. Praktiski visiem smēķētājiem ir hronisks B1 vitamīna trūkums.

Tā kā ogļhidrātu šķelšanai nepieciešams liels tiamīna daudzums, B1 vitamīna deficītu var veicināt aizraušanās ar saldumiem un konditorejas izstrādājumiem.

Ieteicamais dienas daudzums: 3-5 mg

Vitamīns B2 (riboflavīns)

Labākie riboflavīna dabīgie avoti ir piens, jogurts, alus raugs, aknas, zivis, olas, pākšaugi, spināti. Vislabāk tas uzņemās organismā no piena produktiem, tas ir termostabils, un tā saturu nesamazina karsēšana vai mikroviļņi.

Pirmās riboflavīna deficīta pazīmes ir ieplīsušie mutes un lūpu kaktiņi, kopējais vājums, depresija. Ja ir arī A vitamīna deficīts, rodām mēles un mutes gļotādu iekaisumi, smilšu sajūta acīs, dermatīti ap degunu un acīm, biežās ekzēmas, matu izkrišana un augšanas aizkavēšanās bērniem. Riboflavīns ir nepieciešams normālai ādas, matu un nagu attīstībai un labas redzes uzturēšanai.

Ieteicamais dienas daudzums: 1,1-1,7 mg

Vitamīns B6 (piridoksīns)

Galvenie šī vitamīna dabīgie avoti ir aknas, zivis, olu dzeltenums, rieksti, maize, avokado, banāni, raugs un pākšaugi. B6 vitamīns palīdz uzturēt pareizo zarnu mikrofloru.

Pastāvīgu šī vitamīna trūkumu raksturo ādas iekaisumi (mutes kaktiņu plaisāšana, ādas bojājumi ap acīm), roku un kāju nervu bojājumi (krampji, sāpes muskuļos) un anēmija. Vitamīna deficītu pastiprina alkoholisms, hroniskas kuņģa un zarnu trakta slimības un perorālos kontracepcijas līdzekļu lietošana.

Vislabāk organisms uzņem vitamīnu B6 kopā ar magniju.

Ieteicamais dienas daudzums: 1,9-2,4 mg

 Vitamīns B12 (kobalamīni)

Dabā vitamīns B12 atrodās tikai dzīvnieku pasaules izcelsmes pārtikā: aknas, gaļa, piena produkti, zivis, olas, asins produkti. B12 vitamīnu nelielā daudzumā sintezē resnās zarnas baktērijas.

Primārie B12 vitamīna deficīta simptomi ir neirīts, aizkaitināmība, atmiņas traucējumi, menstruālā cikla traucējumi, vispārējs vājums. Stāvoklim pasliktinoties, attīstās anēmija, attīstās garīgi traucējumi un nervu bojājumi, nervu šķiedras zaudē aizsargājošo mielīna apvalku, kam seko paralīze.

Vitamīna B12 deficītu parasti izraisa alkoholisma, tievās zarnas operācijas, lenteņi, kuņģa operācijas, aizkuņģa dziedzera slimību gadījumus. Ļiti lielam riskam pakļauti cilvēkiem, kuri vispār nelieto uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus.

Vitamīns B12 uzņemās organismā kopā ar folijskābi, kalciju un dzelzi.

Ieteicamais dienas daudzums: 0,003–0,004 mg

Organismam nepieciešano B vitamīnu daudzumu dienā kopā ar citiem svarīgiem vitamīniem un minerālvielām nodrošinās Nahrin Narosan Tropic sīrups.

Kā minējāv, vairāki vitamīni darbojās kā spečigi antioksidante. Dzīves laikā mūsu organismu ietekmē daudzi ārējie faktori, piemēram, piešarnotā vide, cilvēka kaitīgie ieradumu, radiācijas fons, vīrusu infekcijas, kuru ietekmē rodās, tā sauktie brīvie radikāļi. Ir zinātniskli pierādīts, ka tie var kļūt par iemeslu daudzām, dažādām nopietnām slimībām ieskaitot audzējus, iekaisumus un iedzimtās slimības.

Brīvie radikāļi izraisa oksidatīvo stresu. No organisma tos izvada antioksidanti. Galvenie vitamīnu antioksidanti ir A, C, E, Q10 un karotinoīdi. Noderīgi ir arī antioksidantu minerāļi, piemēram, cinks, selēns un virkne citu organismam noderīgu savienojumu.

Vīrusu saslimšanu novēršanai un profilaksei Nahrin ir izstrādājis vairākus produktus, kas bagāti ar dabīgiem antioksidantiem:

• kazeņu sīrups ar ehinaceju, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu
• egļu dzinumu sīrups ar medu, efektīvs pret klepu, ar izteiktu pretiekaisuma, pretsāpju iedarbību

Nahrin ir izstrādājis sīrupus ar dabīgiem vitamīniem ņemot vērā pareizo vitamīnu un minerālvielu attiecību, lai nodrošinātu to maksimālo un efektīvāko uzņemšanu organismā. Turklāt vitamīni sīrupa veidā uzņemās un iedarbojās daudz ātrāk nekā tabletēs vai pulveros.

Dabīgie vitamīni Nahrin internetveikalā!

Ja gribi būt vesels, stiprs un laimīgs, vajag uz kādumirkli apstāties un pārdomāt savu dzīvesveidu, uzturu un, ja nepieciešams, par to izrunāt ar savu ģimenes ārstu.

Nevajag samierināties ar dzīves kvalitātes pasliktināšanos vitamīnu trūkuma dēļ!

Esiet veseli!

autore: Mele Viil, austummedicīnas terapeits, fizioterapeits, dermatologs

________________________________________________________________________________________

Izmantotā literatūra:

Medicīniskā bioķīmija I, M.Zilmers, E.Karelsons, T. Vihalemms, 2001

Oksidējošais stress un antioksidantu terapija, M.Zilmers, K.Zilmers, 1994

Heinermana dabīgo vitamīnu un minerālvielu enciklopēdija, J.Heinermans, 2000

Vitamīni, U. Kokassaar, Mihkel Zilmer